BergsBlogo.fms.lv

Jaunie MK noteikumi 576 un e-pārvalde Latvijā

Jānis Bergs — Wed, 25 Jan 2012 18:02:29 +0000

26.01.2012

Pēdējās nedēļas laikā iznācis runāt ar daudziem cilvēkiem par nesen pieņemtajiem MK noteikumiem Nr. 576 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu””, kas tika pieņemti Ministru kabineta sēdē š.g. 10.janvārī. Sarunās ar praktiski visiem nozares pārstāvjiem esmu dzirdējis apmēram šādus minējumus: “Vai nu tā ir apzināta kaitniecība, lai apturētu e-pārvaldes projektus vispār, vai arī ierastais idiotisms.” Vairums sarunu biedru sliecās domāt, ka tas ir otrais variants, jo kurš gan apzināti gribētu noraut e-pārvaldi Latvijā? Par pārdali šeit laikam runa nevarētu būt, jo visi nozīmīgie nozares spēlētāji šajā jautājumā ir vienisprātis. Savukārt procesos iesaistītie valsts iestāžu darbinieki ierasti rausta plecus un saka: ” Re, kā palaidām garām, nu kaut kā jau mocīsimies, bet negaidiet, ka mēs kaut ko publiski iebildīsim, jo baidāmies no represijām.”

No projektu realizētāju viedokļa noteikumi nosaka virkni ierobežojumu un apgrūtinājumu attiecībā uz ERAF finansētajiem IT projektiem. Piemēram:

- Izpildītājs saņems pēcapmaksu vismaz 30% apmērā no projekta vērtības tikai pēc tam, kad uzraugošās institūcijas (t.i. es saprotu CFLA) būs pabeigušas projekta auditu. Kas praktiski varētu nozīmēt arī gaidīt kādus 6 – 12 mēnešus. Ja projekts liels, tad var iznākt pagaidīt arī simtus tūkstošus.

- Projektu ieviesējiem būs vispār aizliegts rīkot sarunu procedūras. Šī norma nozīmē, ka klienti nevarēs normāli nopirkt kāda licenzējama produkta (piemēram Oracle datu bāzes) uzturēšanu vai licenses.

- Vairāki ierobežojumi attiecībā uz izmaiņu pieprasījumu apjomu, konsutāciju apjomu un stundas likmes ierobežojums. Kas praksē nozīmē pilnīgu atteikšanos no Agile programmatūras izstrādes metodēm un visneelastīgāko pieeju šo projektu izstrādē. Ja kaut kas mainīsies projekta gaitā (kas IT projektos notiek vienmēr), tad izmaiņas nekādi nevarēs operatīvi realizēt.

Esmu dzirdējis, ka ar šo grozījumu palīdzību ir plānots izskaust krāpšanos un nelietderīgus sadārdinājumus ERAF finansētajos IT projektos.

Praksē šie grozījumi nozīmēs vēl kokainākus projektus, lielāku kropļošanos rakstot papīrus (arī līdz šim jākropļojas ir daudz un nejēdzīgi), projektu sadārdzināšanu un konkurences mazināšanu, jo tikai lielām un bagātām firmām būs resursi gaidīt samaksu par padarīto darbu pusgadu vai gadu, nemaz nerunājot par juristiem un citiem speciālistiem, kuri būs jānodarbina, lai apmierinātu kontrolētāju vēlmi ieviest kārtību e-pārvaldes IT projektu realizācijā.

Gadījumā, ja ir atbildīgajiem ierēdņiem vai politiķiem ir aizdomas, ka kādos projektos ir izsaimniekoti līdzekļi, vai notikušas kādas citas nelikumīgas darbības, tad par to ir jārunā atklāti un publiski un vainīgie ir jāsauc pie atbildības, nevis ar absurdu noteikumu palīdzību jāsoda visa nozare un jāapgrūtina sabiedrībai un valstij vajadzīgu projektu realizācija.

Uzskatu, ka patreizējā redakcijā pieņemtie noteikumi vienīgi bremzēs e pārvaldes attīstību Latvijā, novedīs pie dārgākiem un nekvalitatīvākiem IT projektiem un nodarīs lielu kaitējumu IT uzņēmumiem, kuri šos projektus realizē. Tādēļ patreizējā redakcijā pieņemtie noteikumi būtu atceļami vai grozāmi, bet noteikumu autoriem būtu kopā ar IT nozari pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām atklāti jāizrunā patiesās problēmas un jāatrod šo mērķu sasniegšanai piemēroti līdzekļi.

Nobeigumā – ir tikai viena iespēja, kā padarīt IT projektus lētākus, racionālākus un izstrādātās sistēmas cilvēkiem draudzīgākas. Un tas ir – atdot pašu sistēmu izveidi un darbināšanu privātā sektora rokās. Kad es kā uzņēmējs būvēju IT sistēmu savām vajadzībām, es nemūžam, nekad nepielietoju tādas pieejas projekta vadībā un piegādātāju izvēlē, kā to dara valsts. Ja es tā rīkotos, es bankrotētu. Piemēram, Mobilly sistēmu mēs uzbūvējām par salīdzinoši nelielām izmaksām. Es esmu pārliecināts, ja valsts kaut ko tādu vēlētos uzbūvēt pati, tad sanāktu vismaz 3 x dārgāk un ne visai lietojami. Jo tieši daudzās procedūras, noteikumi, pārbaudes un auditi un totāls, totāls uzticības trūkums un neprasme sadarboties ir galvenie iemesli, kādēļ projekti sanāk dārgi, būvējas ilgi un bieži vien ne parāk labi. Viens lietuviešu kolēģis man nesen teica – vislabāk e pārvaldes projekti izdodas, ja valsts atļauj uzņēmējiem pašiem darboties, bet drošākais veids, kā sačakarēt labu ideju, ir izdalīt tam valsts finansējumu.

Ministrs Sprūdžs

Jānis Bergs — Mon, 24 Oct 2011 21:20:56 +0000

Vakar ar mani sazinājās Dienas Biznesa žurnāliste un vaicāja, ko es domāju par topošo ministu Sprūdžu. Atbildes tikšot publicētas neminot komentētāja vārdu. Tā kā man nav ko slēpt, tad publicēju savu ātro viedokli šajā blogā. Vērtējot topošo ministru, negribu skriet vilcienam pa priekšu. Vēl jau arī priekšā ir uzticības balsojums valdībai, par kura sekmīgumu man nav 100% pārliecība. Šobrīd jaunās valdības sakarā pārlieku dominē emocijas. Galu galā cilvēkiem jādod iespēja strādāt un tie ir jāvērtē pēc darbiem. Daudzas lietas Sprūdža iepriekšējā darbībā man nav patikušas, bet pēdējā laika publiskie izteikumi man patika. Ceru, ka viņš spēs būtiski uzlabot e-pārvaldes projektu realizāciju – patreizējās problēmas ir ārkārtīgi lēnā projektu saskaņošana, skaidru prioritāšu trūkums un birokrātiska smagnējība to realizācijā. Latvijas e-pārvaldei ir nepieciešams lielāks dzīvīgums, radošums un orģinalitāte, projektu jēga un ieguvumi labāk jāskaidro sabiedrībai. Sava nelielā izmēra un attīstītās infrastruktūras dēļ Latvijai ir visas iespējas kļūt par vienu no attīstītākajām pasaules valstīm e-pārvaldē (un līdz ar to ļoti konkurētspējīgu). Ceru, ka jaunais ministrs spēs noformulēt konkrētu darāmo darbu sarakstu, iesaistot šo darbu plānošanā iespējami plašu sabiedrības daļu. Pirmā lieta, ko vēlos redzēt – ministra redzējums par e-pārvaldes attīstības prioritātēm – kas jāpaveic, jāreformē, lai lietas notiktu raitāk un rezultatīvāk. Šobrīd valdības deklarācijā neko tādu redzēt nevar. Ceru, ka jaunais sākums nesāksies ar totālu visu ejošo projektu apturēšanu un kārtīgu raganu medību sarīkošanu, kā tas ļoti spilgti izpaudās Repšes pirmās valdības sākumā.

Kur meklēt burvju nūjiņu Latvijas valsts iestāžu labai sadarbībai?

Jānis Bergs — Thu, 25 Nov 2010 15:01:41 +0000

Šodien esmu aicināts piedalīties Valsts kancelejas un LDDK rīkotā konferencē „Labāks regulējums efektīvākai pārvaldībai un partnerībai”. Piedalīšos paneļdiskusijā „Publiskās pārvaldes iestāžu savstarpēja sadarbība”. Līdz ar to ir gan iemesls, gan arī nepieciešamība mazliet padomāt par to, kas ir galvenie šķēršļi un kavēkļi mūsu valsts iestāžu sekmīgai un produktīvai sadarbībai. Ir milzīgs vilinājums izvilkt tādu burvju nūjiņu un pateikt – darīsim tā un viss valsts iestāžu darbs ritēs gludi kā pa diedziņu. Bet vispirms jau ir jāuzdod jautājums – vai un kur ir problēmas?
Daudzi ir piedalījušies valsts iestāžu organizētās darba grupu sanāksmēs, vai tas būtu par kāda projekta realizāciju, vai kādas citas iniciatīvas virzīšanu. Un bieži nākas klausīties garas, tukšas prezentācijas un uzrunas, kamēr pārējie sanāksmes dalībnieki tukšiem skatiem veras galda virsmās, lasa telefonos e – pastus vai saspringuši rāda gudras sejas. Pat ja tiek kulti vistukšākie salmi, neviens nepārtrauc runātāju, aicinot sagatavoties labāk un izbeigt tērēt visu klātesošo laiku. FMS arhīvā ir līgumi ar valsts iestādēm, kurus ir vīzējuši 10 un vairāk darbinieki, pirms iestādes vadītājs to ir parakstījis. Pārāk bieži dažādas ļoti labas idejas tiek noraktas likumdošanas džungļos un iestāžu savstarpējās sarakstes futbolā. Mūsu valsts pārvaldes darbiniekiem ir jāiemācās uzrakstīt cilvēciska e-pasta vēstule, tā vietā, lai nedēļām apmainītos ar oficiālām vēstulēm. Jāiemācās domāt, izvērtēt izvirzīto ideju kvalitāti un konstruktīvi sadarboties. Paradoksāli – mēs esam neliela valsts, no Rīgas centra līdz lidostai vai mežam ceļā ir jāpavada tikai 10 minūtes. Valsts augstākās amatpersonas un biznesa līderi ir sasniedzami dažu dienu laikā, tajā pašā laikā jebkādas izmaiņas un progress tiek sasniegts mokoši lēni un pārmērīgi birokrātiski. Esam darba grupu sasaukšanas virtuozi. Mūsu starpā ir totāli zems savstarpējās uzticēšanās līmenis, iesakņojusies vēlme cilvēkus apkarināt ar birkām – tas ir marsietis un tas tur ir oranžais, bet tas sarkanais, tāpēc mēs savā starpā nesarunāsimies un idejas noraksim tikai piezīmēto krāsu dēļ. Pārāk daudzas ministrijas un valsts iestādes funkcionē kā mazas karaļvalstis, kur vadītāji izsit un apgūst budžetus, bet darbinieki baidās uzņemties jebkādu atbildību, tā vietā organizējot komisijas, darba grupas un bezgalīgi garas savstarpējās sarakstes. Tādēļ vienas burvju nūjiņas nav un nebūs. Mums kopīgi ir jāatzīst, ka nepieciešama ļoti radikāla kultūras maiņa Latvijas valsts pārvaldē. Ir jāpanāk, lai mūsu valsts pārvaldes darbinieki kļūtu spējīgi sadarboties un sarunāties, uzņemties atbildību un uzticēties viens otram, savā darbā koncentrētos uz saprotamu un konkrētu rezultātu sasniegšanu, darba kultūrā nozīmīgu lomu spēlētu iekšēja nepieciešamība mainīties, attīstīties un progresēt, jo nekas cilvēkus tā nemotivē darbam kā progress katru dienu. Un tad mēs redzēsim vairāk cilvēkus valsts pārvaldē, kuri nāks uz darbu ar prieku un mirdzošām acīm.
Manis uzskaitītās problēmas ir risināmas, kultūru var mainīt, birokrātiju var izskaust un menedžmenta kvalitāti var uzlabot. Mums ir spējīgi uzņēmēji, zinātnieki un vienkārši čakli un neatlaidīgi ikdienas darba darītāji. Valsts pārvaldei jāsāk sistemātiski nodarboties ar laba, izglītota un moderna menedžmenta ieviešanu. Tas sevī ietver gan vadītāju sistemātisku izglītošanu, attīstīšanu un novērtēšanu, gan arī pašu iestāžu darba novērtējumu un salīdzinājumu un labākās prakses izcelšanu. Jo parasti jau visu toni nosaka vadītājs, bet visu līmeņu darbinieki ir ļoti jūtīgi pret sava darba novērtējumu. Ir jācīnās ar „karaļvalstīm”, gan koncentrējot valsts pārvaldes atbalsta funkciju veikšanu vienotos pakalpojumu centros, gan arī sistemātiski un objektīvi vērtējot vadītāju atbilstību un nepieciešamības gadījumā tos attīstot vai mainot. Un nobeidzot: jāievieš daži, pavisam vienkārši noteikumi. Valsts pārvaldes sanāksmēs ieviest noteikumu, ka prezentācijas, runas ilgums nepārsniedz 10 minūtes. Rakstīt īsus un kodolīgus dokumentus, visus atbalstošos materiālus publicēt internetā, bet visiem atbildīgajiem valsts pārvaldes darbiniekiem kā minimums pārvaldīt angļu un krievu valodas.

Pēc atbalsta funkciju centralizācijas valsts pārvaldes izmaksas samazinātos vismaz par 15 miljoniem latu

Jānis Bergs — Mon, 08 Nov 2010 12:41:17 +0000

Latvijā ir viens no lielākajiem birokrātiskajiem aparātiem, kas savulaik audzis neprasmīga menedžmenta un „trekno gadu” dēļ. Rezultātā valsts pārvalde ir nepārskatāma, un tajā veidojas nopietni budžeta caurumi – valsts tērē miljonus tur, kur varētu no nedarīt. Administratīvajām funkcijām vien tiek iztērēti aptuveni 50 milj. lati gadā. Ieviešot pārskatāmu vienoto pakalpojumu centru sistēmu, valsts gadā ietaupītu vismaz 15 miljonus latu, tā pasaudzējot no budžeta iespējamās griešanas ārstus, policistus un skolotājus. Tas ir tikai viens no argumentiem, kāpēc Latvijā nepieciešama strauja atbalsta funkciju centralizācijas ieviešana.
Tehniska iespēja Latvijā veidot vienotas, centralizētas uzņēmumu un iestāžu vadības sistēmas parādījās deviņdesmito gadu vidū, kad Latvijā tika sabūvēti pietiekami ātrdarbīgi datu pārraides tīkli un šo pakalpojumu izmaksas samazinājās līdz ekonomiski pamatotam līmenim. Pirmie savu grāmatvedības, finanšu un personāla vadības sistēmu centralizāciju veica saimnieciskie uzņēmumi, tādi kā Lattelecom, Latvenergo, Latvijas valsts meži (LVM) u.c. Jebkuram menedžerim, kurš strādājis saimnieciskos uzņēmumos, liktos absurdi, ka uzņēmums vai uzņēmumu grupa vienlaikus darbinātu vairākas grāmatvedības, personāla vadības, finanšu plānošanas programmas. Tas ir neracionāli – dārgi un apgrūtina pieeju informācijai, līdz ar to samazina iespējas pieņemt lēmumus un kontrolēt uzņēmuma darbu.
Latvijas publiskajā sektorā treknajos gados racionāls menedžments netika uzskatīts par prioritāti. Katra iestāde darbojās tai piešķirtā budžeta ietvaros un nevienu neinteresēja kā samazināt administratīvās izmaksas vai kontrolēt, cik jēdzīgi šis budžets tiek izlietots, vienalga – vai tiek tērēta nauda puķu un zemeņu toršu iegādei, vai kam citam. Drīzāk grēks bija neapgūt līdz gada beigām iestādei piešķirto finansējumu. Latvijas valsts tikai administratīvo funkciju nodrošināšanai tērē aptuveni 50 miljonus latu gadā. Precīzi šo skaitli gan neviens nosaukt nevar, jo valstī nav vienotas grāmatvedības sistēmas. Šo problēmu īpaši asi izjuta valsts funkcionālā audita laikā, kad jautājums, piemēram, cik valsts maksā par IT uzturēšanu tā arī palika neatbildēts, jo šādā griezumā dati netiek uzkrāti. Lai atbildētu uz teju jebkādu vadību interesējošu jautājumu, nepieciešams iestādēm izsūtīt anketas, tad ticēt, ka atsūtītie dati ir pareizi, tad anketas apkopot un tad iegūtā informācija ir jau novecojusi … Līdz ar to šobrīd atliek paļauties uz veco menedžmenta principu, kad lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz meliem un minējumiem („lies and guesses”), jo objektīvas informācijas iegūšana ir pārāk laikietilpīga, nereti pat neiespējama.
Jāatzīmē, ka 2009. un 2010. gados veiktie budžeta samazinājumi ļoti stimulēja situācijas uzlabošanos. Gluži vienkārši vairs nebija naudas dzīvot nesaimnieciski. Piemēram, VZD vēsturiski uzturēja 9 reģionālas grāmatvedības sistēmas un datus apkopoja Rīgā, centrālajā aparātā. Pēc centralizācijas, kura izmaksāja aptuveni 50 tūkstošus latus un tika veikta 4 mēnešu laikā, iestādes gada izdevumi samazinājās par aptuveni 100 tūkstošiem latu un parādījās iespēja nesalīdzināmi efektīvāk kontrolēt iestādes izdevumus, pamatlīdzekļus, darbiniekus un ieņēmumus, turklāt klienti varēja par pakalpojumiem norēķināties jebkurā VZD nodaļā, kamēr iepriekš par maksāt par VZD veiktajiem pakalpojumiem Latgalē bija jādodas uz Daugavpili. Šādi piemēri pēdējo divu gadu laikā ir ļoti daudzi gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Līdz ar to ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka pašreiz valsts atbalsta funkciju nodrošināšanai tērētos aptuveni 50 miljonus latu gadā ir iespējams samazināt vismaz par 30% -t.i. par 15 miljoniem latu, kur ietaupījums rodas gan novēršot funkciju dublēšanos, gan samazinot tehniskās infrastruktūras un programmatūras izmaksas – tur kur iepriekš vajadzēja 9 serverus ar visu datu bāžu un pārējo programmatūru, tur pēc centralizācijas vajag tikai vienu, utt.
Minētie skaitļi pamatojas uz FMS pieredzi centralizāciju projektos – tur kur tiek veikta centralizācija atbalsta procesu izmaksas samazinās par 30-50%. Tādēļ ļoti pareizs ir iepriekšējās valdības uzsāktais kurss uz vienotu ministriju datu centru veidošanu un atbalsta funkciju programmatūras centralizēšanu vismaz līdz ministriju un to pakļautības iestāžu līmenim – t.i. kad katra ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes strādā ar vienu grāmatvedības un finanšu vadības programmatūru, izmanto vienotus klasifikatorus, vienādu uzskaites un vadības metodiku un līdz ar to arī uzkrātā informācija ir savstarpēji salīdzināma un analizējama. Protams, ideālāks un pareizāks variants būtu, kad visa valsts pārvalde strādātu vienā sistēmā, bet ņemot vērā to, ka ministrijas atrodas dažādu partiju pārraudzībā, tad vienoties par kaut ko kopēju un vienotu visas valsts līmenī ir ārkārtīgi grūti. Jebkurā gadījumā, arī centralizācija ministriju līmenī ir solis pareizā virzienā un dos pozitīvus rezultātus ātri. Jāpiebilst, ka aprakstītā IT sistēmu standartizācija un centralizācija ir vienīgā iespēja kā daļu no valsts realizētajām atbalsta funkcijām nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, jo tas ir priekšnoteikums atbalsta procesu standartizācijā, bez kā nav iespējams ieviest vienoto pakalpojumu sniegšanas centru modeli, kāds tiek praktizēts daudzās attīstītajās valstīs. Par centralizācijas projekta ieguvumiem un nepieciešamību varētu turpināt runāt vēl daudz, esmu uzskaitījis vien manuprāt būtiskākos: atbalsta funkciju izmaksu samazināšanu un kontroles un informācijas pieejamības uzlabošanu, tomēr pat šie divi minētie ir vairāk nekā pietiekams iemesls, lai uzsāktu šo projektu nekavējošu realizāciju.

Par atšķirīgumu un odziņām

Jānis Bergs — Mon, 08 Feb 2010 10:20:21 +0000

Pagājušajā nedēļā vairākas dienas pavadīju Venēcijā. Pilsētā, kuras kanālos spoguļojas pagātne un nākotne, pilsētā, kurā iedvesmu guvuši daudzi mākslinieki un romantikas mīļotāji. Kā nereti ceļojot, acīs iekrita dažas vienkāršas idejas, ar kurām arī vēlējos padalīties šajā ierakstā. Arī tāpēc, ka neesmu manījis līdzīgus iestādījumus Latvijā, līdz ar to, kādam šīs idejas varbūt kalpos par ierosmi uzsākt jaunu biznesu.
Klīstot pa līkumainajām un noslēpumainajām ieliņām, nonācām pie veikala, kurā pārdeva virtuves piederumus. Naži, katli, pannas, putojamās slotiņas un visādi iespaidīgi tērauda rīki, par kuru pielietojumu rodas tikai aptuvens priekšstats. Liekas, ka nekas īpašs un unikāls. Tomēr šajā veikalā bija daudz cilvēku un viņi visi iepirkās. Pie tam apmeklētāju vairums bija vietējie. Veikals pārdeva kvalitatīvu un arī dārgu preci. Redzamā vietā bija izlikta informācija par ēdienu gatavošanas kursiem, uz kuriem varēja pierakstīties turpat veikalā. Liekas, ka nedēļā viņi piedāvāja kādus 2 – 3 šādus kursus par dažādām tēmām. Domāju, ka tieši šī ideja – pārdot kvalitatīvus virtuves instrumentus, kopā ar kursiem, kuros pastāstīt, kā šos instrumentus pielietot un kā pagatavot dažādus garšīgus ēdienus, nekavējoties piesaista veikalam pareizo un lojālo publiku. Cilvēkus, kuri vēlas gatavot mājās kvalitatīvu ēdienu, apgūt jaunas zināšanas. Cilvēkus, kuri novērtēs veikala preču kvalitāti un atgriezīsies vēl un vēl. Šādam veikalam sava prece noteikti ir jātirgo arī internetā, iespējams, kā papildu pakalpojumu varētu piedāvāt arī garšvielu un pārtikas preču piegādi. Katrā ziņā, mirklī, kad ir apzināts mērķa klients, izdomātas „odziņas” ar kurām to piesaistīt, arī vienkāršs un neinteresants bizness var palikt pievilcīgs un ienesīgs.
Netālu no Akadēmijas piestātnes, kur saspiedušās daudzas mākslas galerijas un grāmatu veikali, ieklīdu kādā fotosalonā. Skatlogā bija izliktas dažādas Venēcijas ainavas un pilsētas skati. Skaisti ierāmēti attēli, lielākā daļa melnbalti, daži attēlu fragmenti bija ietonēti. Puisis stāstīja, ka tās ir viņa paša fotogrāfijas, daļa kopētas uz fotopapīra, daļa drukātas ar lielformāta printeri. Daļa fotogrāfijas – „limited edition”, izdrukātas ierobežotā skaitā, piemēram, ne vairāk kā 30 kopijas. Iegādāties var gan ierāmētas, gan arī bez rāmja. Protams, piegāde pa pastu „world wide”. Cenas – no 100 – 300 EUR par bildi, un ja gribi ar rāmīti, tad vēl kādi 100EUR klāt. Varētu domāt, ka nekas sevišķs šādā piegājienā nav, tomēr veikaliņš atšķīrās, gan ar to, ka bilžu autors pats var pastāstīt savu stāstu par katru darbu, gan ar to, ka tās var iegādāties skaisti ierāmētas, gan arī ar to, ka attēli ir kvalitatīvi un ir plaša iespēja izvēlēties. Katrā ziņā, neesmu līdzīga koncepta iestādi Latvijā redzējis un domāju, ka pareizā vietā, ar pareizu auru apveltīts, šāds salons varētu plaukt un zelt arī Latvijā, īpaši ņemot vērā tūrisma pieaugumu.
Šos mazos piemērus piesaucu, lai ilustrētu, ka labam biznesam nav nepieciešams izgudrot jaunu riteni, mūžīgo dzinēju vai vēl kaut ko pilnīgi jaunu un nebijušu. Iespēja, ka jūs ko tādu paveiksiet, ir ļoti maza. Savukārt pazīstamās, „mazās” lietas ir iespējams mazliet izmainīt, pielikt rozīnīti un tās iegūst pavisam citu garšu un krāsu. Tāpat kā var pagatavot kotleti, kura gašo pēc papīra, un kotleti, ko mēs atceramies vēl ilgi un gribam vēl un vēl.

Zalāna Segliņa cīniņš esot beidzies: daži secinājumi

Jānis Bergs — Tue, 26 Jan 2010 13:44:45 +0000

Informēti cilvēki runā, ka tuvākajā laikā valdībā tikšot pieņemts lēmums par Valsts Zemes dienesta (VZD) nodošanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārraudzībā. Valsts pārvaldes notikumiem sekojošiem jau apmēram pus gadu ir bijusi iespēja vērot kā reģionālās attīstības un tieslietu ministri Zalāns un Segliņš stīvējas par šīs iestādes piederību. Šķiet, cīniņš ir beidzies un vienošanās esot panākta.

Šīs ‘pārbīdes’ rezultātā nostiprināsies RAPLM kā valsts mēroga IT projektu virzītāju loma. Nav noslēpums, ka liela daļa no likvidētās „e-lietu” ministrijas pārņemtajiem projektiem (piem. reģistru integrators VISI, pašvaldību informācijas sistēma PVIS un citi) attīstās ar lielām grūtībām. Galvenokārt tādēļ, ka paša RAPLM rīcībā esošie resursi šādu projektu realizācijai ir pieticīgi. Traucē arī tas, ka tipiski šo projektu realizācijā ir iesaistītas daudzas organizācijas, kuru savstarpējo sadarbību kavē tā saucamās administratīvās barjeras – pakļautība dažādām ministrijām, atšķirīgi mērķi un uzdevumi un gluži vienkārša birokrātiska vienaldzība.

Ja īstenosies VZD nodošana RAPLM pakļautībā, tad, neapšaubāmi, Zalāna spējas īstenot daudzos ieplānotos e-projektus celsies, jo VZD pārziņā ir viens no nozīmīgākajiem valsts reģistriem, kurš satur informāciju par visiem nekustamajiem īpašumiem. VZD nodošana RAPLM arī labi atbalsta Zalāna ideju par vienas pieturas aģentūru tīklu izveidi, jo VZD uzkrātā un apstrādātā informācija ir nepieciešama šī koncepta attīstībai. Ar RAPLM plāniem attiecībā uz vienas pieturas aģentūrām var iepazīties šeit: http://www.vraa.gov.lv/uploads/e-pakapojumi/Artis%20Stucka.pdf .

Taču, nākotnē skatoties, pilnvērtīgu e- pakalpojumu nodrošināšanai valdībai jāsper vēl kāds solis. Patreizējā brīdī lielākais vairums no valsts nozīmes pamata reģistru apsaimniekotājiem atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā (piemēram Uzņēmumu reģistrs, Zemesgrāmatu reģistrs, Komercķīlu reģistrs). VZD pārcelšana citas ministrijas pārraudzībā šīs saites vājinās. Pēc manām domām, lai nodrošinātu visu galveno reģistru savstarpēju sadarbību, kas ir priekšnoteikums valsts sniegto pakalpojumu, tajā skaitā e-pārvaldes pakalpojumu, kvalitatīvai attīstībai, būtu labāk, ja visi galvenie reģistru apsaimniekotāji atrastos „zem viena jumta”. Cita alternatīva būtu radīt reģistru turētājiem ekonomisku motivāciju savstarpēji integrēties un attīstīt dažādus elektroniskos pakalpojumus. Citādi – šobrīd ir skaidri redzams, ka valstī uzbūvētā sistēma darbojas slikti un to sakārtot ir iespējams tikai, mainot spēles noteikumus un radot pareizos ekonomiskos priekšnoteikumus, kas ļautu arī privātajam biznesam pilnvērtīgi iesaistīties valsts reģistru informācijas izplatīšanā un e-pakalpojumu izveidē un sniegšanā.

Inovātori un izgudrotāji

Jānis Bergs — Sun, 17 Jan 2010 17:31:46 +0000

Pats labākais veids kā pašam mācīties ir censties mācīt citus. Tā nu gatavojot lekciju Rīgas Biznesa skolas studentiem, uzdūros labam salīdzinājumam, kas izskaidro atšķirību starp inovācijām un izgudrojumiem. Daudzi noteikti ir dzirdējuši vārdus Nikolā Tesla un Tomass Edisons. Tad lūk: pirmais bija izgudrotājs un otrais inovātors. Neanalizējot sīkāk abu ievērojamo vīru dzīves gaitas, vērts atcerēties, ka Tesla nomira nabadzībā, bet Edisons ļoti bagāts. Tesla pārvērta naudu izgudrojumos, bet Edisons izgudrojumus naudā. Arī mums Latvijā nepavisam nenāks par ļaunu iemācīties inovēt!

No 1. septembra Horizon Start pieejams bez maksas.

Jānis Bergs — Tue, 01 Sep 2009 15:36:08 +0000

No 1. septembra Horizon Start pieejams bez maksas.
Situācijā, kad jau nogurdinoši izsekot tam, ka valdība pieņem un atceļ dažādus ekonomikas atbalsta pasākumus, bet mazie uzņēmumi savu reālo atbalstu gaidot var arī iznīkt, vēlamies pievienoties darītājiem. Visa mūsu pieredze un zināšanas materializējušies grāmatvedības un finanšu vadības sistēmās – kad pirms 13 gadiem sākām šo biznesu, nemaz nedomājām, ka savām vajadzībām radīta pavisam neliela grāmatvedības programma, ko tolaik nosaucām par Apvārsni, kļūs par vienu no funkcionāli pilnvērtīgākajiem un plašāk lietotajiem risinājumiem kā publiskajās iestādēs, tā dažādu nozaru privātuzņēmumos. Tā kā esam Latvijas uzņēmums un mums nav vienalga, kas notiek ar šo valsti, uzskatām par savu pienākumu savu iespēju robežās sniegt atbalstu citiem, lai visi kopā „Sasildītu Latviju!”. Piedāvājot nelieliem uzņēmumiem Horizon Start sākuma komplektu bez maksas, ceram, tas būtu vērtīgs ieguvums.
Mūsu pieredze liecina – grāmatvedības programmas izvēle ir viens no svarīgākajiem katra uzņēmuma un iestādes lēmumiem. Esmu to bieži salīdzinājis ar laulībām: ja pēc laika partneriem neizdodas saprasties vai neattaisnojas zināmas cerības, katra šķiršanās ir vairāk vai mazāk sāpīga un ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem. Izvēloties Horizon Start, faktiski notiek izvēle par labu pilnvērtīgai finanšu vadības sistēmai, kas uzņēmuma vai iestādes vajadzībām augot, var tikt ļoti viegli un neierobežoti papildināta. UN kas nav mazsvarīgi – šis ir Latvijā radīts risinājums. Izvēloties Latvijas preces, reizēm der atcerēties, ka tās nav tikai piens un sviets, citi zemnieku tirdziņu labumi, bet arī tehnoloģiski risinājumi, kas ļoti veiksmīgi konkurē ar IT gigantu adaptācijām.
Sīkāka informācija par bezmaksas Horizon atrodama šeit: http://www.horizon.lv/lat/start/jaunumi/?page=0&doc=650

10 vadītāju nāves grēki

Jānis Bergs — Tue, 30 Jun 2009 06:49:25 +0000

Zemāk neliels rakstiņš, kurā pārskaitīti 10 izplatītākie iemesli, kādēļ no darba tiek atlaisti ASV kompāniju vadītāji.

Dodiet darbu privātajam sektoram.

Jānis Bergs — Thu, 11 Jun 2009 17:17:06 +0000

Šobrīd valdība spriež par radikāliem budžeta izdevumu samazinājumiem un nodokļu palielināšanu, ministriju un aģentūru apvienošanu vai likvidēšanu.
Bet ja jau mēs esam situācijā, kad valsts nevar atļauties pati algot un vadīt tik daudz darbiniekus, cik šobrīd, tad īstais laiks skatīties, ko šeit var palīdzēt privātais sektors. Uzskatu, valstij politiskā līmenī ir jāpasaka, ka tuvākajos gados daudzas funkcijas tiks nodotas privātajam sektoram. Piemēram, bērnudārzi, slimnīcas, iespējams, skolas, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, transports, grāmatvedības pakalpojumi, IT pakalpojumi, klientu apkalpošanas centru darbība, utt. Protams, jāparūpējas, lai pastāvētu konkurence, jo tikai tā iespējams uzlabot kvalitāti un nodrošināt izmaksu kontroli, bet ir daudzi apsvērumi, kādēļ šāda politika, pārdomāti realizēta, dos labumu mums visiem.
• Privāts uzņēmums vienmēr ir motivēts saimniekot iespējami efektīvi, valsts iestāde – aizstāvēt un cīnīties par savu budžetu;
• Savstarpēja konkurence veicinās inovāciju un nepārtrauktu pakalpojumu uzlabošanu. Šobrīd valsts (vai konkrētā funkcija / nodaļa valsts iestādē) pēc būtības ir monopolists;
• Atverot lielu pakalpojumu tirgu, kurš šobrīd ir „slēgts”, valsts radīs priekšnoteikumus arī eksporta aktivitātēm. Uzņēmēji ir radoši un izdomas bagāti un vienmēr domā par jauniem tirgiem un iespējami efektīvu savu resursu noslodzi.
Domāju, ka vēl ir iespējams atrast daudzus citus argumentus par labu „ārpakalpojumam”, bet man ir viennozīmīgi skaidrs, ka Latvijas publiskajai pārvaldei nākotnē ir jābūt „mazai, efektīvai un uz iedzīvotājiem vērstai” un maksimāli daudz funkcijas jānodod privātajam sektoram. Lai to panāktu ir jābūt valstiskai politikai un konkrētiem soļiem šīs politikas īstenošanā, jo birokrātijai ir apskaužama sevis atražošanas tieksme.