Šīs ‘pārbīdes’ rezultātā nostiprināsies RAPLM kā valsts mēroga IT projektu virzītāju loma. Nav noslēpums, ka liela daļa no likvidētās „e-lietu” ministrijas pārņemtajiem  projektiem  (piem. reģistru integrators VISI, pašvaldību informācijas sistēma PVIS un citi) attīstās ar lielām grūtībām. Galvenokārt tādēļ, ka paša RAPLM rīcībā esošie resursi šādu projektu realizācijai ir pieticīgi. Traucē arī tas, ka tipiski šo projektu realizācijā ir iesaistītas daudzas organizācijas, kuru savstarpējo sadarbību kavē tā saucamās administratīvās barjeras – pakļautība dažādām ministrijām, atšķirīgi mērķi un uzdevumi un gluži vienkārša birokrātiska vienaldzība.

Ja īstenosies VZD nodošana RAPLM pakļautībā, tad, neapšaubāmi, Zalāna spējas īstenot daudzos ieplānotos e-projektus celsies, jo VZD pārziņā ir viens no nozīmīgākajiem valsts reģistriem, kurš satur informāciju par visiem nekustamajiem īpašumiem. VZD nodošana RAPLM arī labi atbalsta Zalāna ideju par vienas pieturas aģentūru tīklu izveidi, jo VZD uzkrātā un apstrādātā informācija ir nepieciešama šī koncepta attīstībai. Ar RAPLM plāniem attiecībā uz vienas pieturas aģentūrām var iepazīties šeit: http://www.vraa.gov.lv/uploads/e-pakapojumi/Artis%20Stucka.pdf .

Taču, nākotnē skatoties, pilnvērtīgu e- pakalpojumu nodrošināšanai valdībai jāsper vēl kāds solis. Patreizējā brīdī lielākais vairums no valsts nozīmes pamata reģistru apsaimniekotājiem atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā (piemēram Uzņēmumu reģistrs, Zemesgrāmatu reģistrs, Komercķīlu reģistrs). VZD pārcelšana citas ministrijas pārraudzībā šīs saites vājinās. Pēc manām domām, lai nodrošinātu visu galveno reģistru savstarpēju sadarbību, kas ir priekšnoteikums valsts sniegto pakalpojumu, tajā skaitā e-pārvaldes pakalpojumu, kvalitatīvai attīstībai, būtu labāk, ja visi galvenie reģistru apsaimniekotāji atrastos „zem viena jumta”. Cita alternatīva būtu radīt reģistru turētājiem ekonomisku motivāciju savstarpēji integrēties  un  attīstīt dažādus elektroniskos pakalpojumus. Citādi – šobrīd ir skaidri redzams, ka valstī uzbūvētā sistēma darbojas slikti un to sakārtot ir iespējams tikai, mainot spēles noteikumus un radot pareizos ekonomiskos priekšnoteikumus, kas ļautu arī privātajam biznesam pilnvērtīgi iesaistīties valsts reģistru informācijas izplatīšanā un e-pakalpojumu izveidē un sniegšanā.

1.       Lielākā daļa IT sistēmas visā valsts pārvaldē  būtu  jācentralizē. Piemēram, jāievieš vienota  e – pasta sistēma, kopēja  dokumentu vadības  sistēma, kopīgs   publiskā sektora interneta portāls, centralizēta  grāmatvedības un personāla vadības sistēma, utt.

2.       Jāizskauž vienādas vai līdzīgas funkcionalitātes IT sistēmu vairākkārtēja pasūtīšana. Tiešām nespēju saprast, kādēļ, piemēram, daudzās Eiropas fondu administrēšanas starpniekinstitūcijām jāpasūta katrai sava  programmatūra  ES projektu vadībai, kuras  pēc tam ir jāintegrē ar Finanšu ministrijas centrālo struktūrfondu administrēšanas sistēmu. Katrs šāds starpniekinstitūcijas projekts izmaksā vismaz 100 000 latus. Daudz jēdzīgāk būtu pasūtīt  šādu sistēmu centralizēti un tad uzdot attiecīgajām starpniekinstitūcijām visām  strādāt ar vienu  sistēmu. Ir grūti iedomāties, ka kādai bankai katrā filiālē būtu sava bankas sistēma, sava grāmatvedības programma vai e – pasta sistēma. Biznesā šī centralizācija ir notikusi jau sen.  Swedbankā, piemēram, lielākā daļa visas  IT  sistēmas ir kopīgas  Baltijas līmenī. Arī mūsu valstī  ir pienācis laiks pārkāpt resoru un partiju ietekmju robežām.

3.       Biroja programmatūrā būtu jāpārtrauc izmantot  Microsoft Office, jo ļoti līdzīgu funkcionalitāti nodrošina bezmaksas Open Office programma. Laikam komentēt kāpēc  bezmaksas  ir  izdevīgāks par maksas ir  lieki…

Lielāko daļu nekustamos īpašumus valsts pārvalda un attīsta centralizēti, izmantojot Valsts Nekustamo Īpašumu aģentūras resursus un kompetences. Informāciju tehnoloģijas ir vismaz tik pat  specifiska un sarežģīta  joma, kurā  vēl jo vairāk  ir nepieciešama vienota un   centralizēta pārvaldība. 

Vēl viens jaunatklājums man bija, ka ar pavisam vienkāršu, Depo un citos veikalos nopērkamu metāla cilindru ir iespējams ātri sagatavot vienmērīgi kvēlojošas ogles,  neizmantojot nelabi smakojošos aizdedzināšanas šķidrumus. Uzķerot šo tēmu, varētu turpināt par Ulda Putniņa tiešām lielisko kulināra mākslu, kas visumā tik vienmuļo līdaku diētu pārvērta ļoti pat tīkamā kulinārā baudījumā un vēl varētu turpināt pārspriedumu par bumbieru šnabja postošo ietekmi uz cilvēku organismu, bet tās jau ir jaunas tēmas, jauniem rakstiem. Tāpēc nobeigšu šo ierakstu ar brīvi tulkotu citātu no Džeroma K. Džeroma grāmatiņas “Trīs vīri laivā”: “Ļaujiet, lai jūsu dzīves laiva ir viegla un aprīkota tikai ar lietām, kuras tiešām ir nepieciešamas – mājīgu māju un vienkāršām baudām, vienu vai diviem draugiem, kuri ir šī vārda vērti, kādu, ko mīlēt un kādu, kurš mīl jūs, kaķi, suni, pīpi vai divas pīpes, pietiekami ēdamo un apģērbu un mazliet vairā, kā nepieciešams dzeramo, jo slāpes ir briesmīgs posts”.

Interesants dokuments, ar kuru ir vērts iepazīties, ir līdztekus funkciju audita aktivitātēm tapušais Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai (skati te). Nebija grūti uzminēt – atslēgas vārdi tajā: izmaksu samazināšana un efektivitātes celšana.

Neiedziļinoties detaļās, nedaudz padalīšos iespaidos par procesu kopumā. Savā privātajā biznesā krīzes esmu pārdzīvojis ne reizi vien – tirgus mainās, ieņēmumi rūk, bet jāpārkārto darbība, lai izdzīvotu. No šādas pieredzes vērtējot uzrakstīto, man izskatās ,ka pašreizējos valsts reformu centienos iztrūkst skaidri saprotamu un konceptuāli mērķu, kuru izpildei tad arī tiktu veidotas darba grupas ar uzdevumu atrast vislabāko risinājumu. Funkcionālais audits pārlieku aizraujas ar  tādiem uzdevumiem kā „ministrijai x līdz yy datumam sagatavot koncepciju par zzz”. Latvija ir koncepciju rakstītāju  valsts. Mēs  uzaicinām arhitektu un omulīgi spriežam par dizainu mūsu mājas verandai brīdī, kad mājai deg jumts.  Tā vietā arī valsts reformēšana būtu jāsāk ir ar lielu un konceptuālu uzdevumu formulēšanu. Daži piemēri:

-          Valsts pārvaldē drīkst nodarbināt ne vairāk kā xxx darbiniekus (paņemam par atskaites punktu citas valstis ar mazu birokrātisko aparātu),

-          Krīzes laikā valstij ir jānodrošina sekojošas minimālās funkcijas (saraksts ar funkcijām, bez kurām nu ne kādi nevar iztikt). Darba grupas tad lai domā, kā efektīvāk šīs funkcijas nodrošināt.

-          Valstī jālikvidē visas aģentūras un to funkcijas jānodod ministrijām (vai gluži otrādi – valstī ir jāsaglabā ne vairāk kā xx aģentūras ar ierobežojumu, ka aģentūras, kurās ir mazāk kā yy darbinieku, apvienojamas; vai jādibina valsts kapitālsabiedrības ar skaidru mērķi tās pietiekami ātri privatizēt).

-          Valstī ir jānodrošina visu IT reģistru vienota pārvaldība un publiskas ticamības statuss informācijai šajos reģistros. Jānodrošina bezmaksas (maksas?) piekļuve šai informācijai caur internetu, nodrošinot, ka šādi iegūtām izziņām būtu likuma spēks.

Šie ir politiski un konceptuāli uzstādījumi, bez kuriem labs rezultāts netiks sasniegts. Kamēr arhitektu konsīlijs spriedīs par verandas krāsu, māja nodegs. Tad jau pavisam citi cilvēki domās, ko darīt ar krāsmatām.